“Liepziedi” - lauksaimniecībā svarīgākais ir izaudzēt labu ražu un nepārstrādāties

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par saimniecību – kad un kāpēc sākāt nodarboties ar lauksaimniecību, cik ha apstrādājat, ar cik sākāt?
Ar lauksaimniecību sāku nodarboties, vēl strādājot tēva saimniecībā, sākotnēji palīdzēju uz traktora. Tad, ja nemaldos, 2012. gadā bija projekti Jaunais saimnieks, izveidoju saimniecību, tie varēja būt 30 ha, uzrakstīju projektu, saņēmu pirmo tehniku, tā arī pamazām sāku augt. Viss jau nāk no ģimenes. Tēvam bija sava saimniecība, tagad mammai, arī brālim ir sava saimniecība, man sava. Katrs strādājam savās saimniecībās, bet, protams, arī kooperējamies, sastrādājamies. Manai saimniecībai “Liepziedi” ir 2200 ha zemes, kopumā apstrādājam nepilnus 5000 ha, tas viss ir Ludzas, Rēzeknes apkārtnē. Bāze ir Ludzā, zemes ir 50-60 km uz visām pusēm.

Un Jums ir bioloģiskā saimniecība – kā un kāpēc nonācāt pie šādas izvēles?
Jā, saimniecība ir bioloģiskā, bioloģiskā saimniecība bija jau tēvam no 2000. gadiem, tā arī laikam inerces dēļ turpināju. Jāpiebilst gan, ka, arī ja gribētu, tagad īsti nevarētu būt konvenciālais lauksaimnieks, lauki ir dažādās vietās, izkaisīti, būtu ļoti grūti visus konvencionāli apsaimniekot.

Kādas kultūras audzējat? Vai augsnes apstrāde pēc dažādām kultūrām atšķiras?
Audzējam griķus, zirņus, pupas, vasaras un ziemas kviešus, rudzas, auzas, ziemas rapsi. Nav un nekad nav bijuši tikai mieži, jo tie aug zemāki, vairāk ieaugs nezālē. Runājot par augsnes apstrādi, tā kādu laiku bija standarta – aršana, diskošana, sēšana. Šogad pirmo gadu izmantoju bezaršanu, tā kārtīgi rezultātu redzēsim nākamgad, bet pagaidām izskatās labi. Laukā, kur atrodamies tagad, piemēram, bija pupas, pēc kulšanas ar Carrier diskiem XL CrossCutter sastrādājām, tad pēc pāris dienām nogājām ar rugaines kultivatoru, tagad sējam. Tā izdomājām, jo, pirmkārt, esam saklausījušues par zoli, otrkārt, tas ir arī nedaudz ātrāk, un, treškārt, tagad arī ar sakaltušo mālu būtu tikai tāda mocīšanās 10 cm dziļumā, ne aršana.

Kāda saimniecībā ir augsne?
Augsne ir dažāda, atkarībā no tā, kur lauks atrodas. Rēzeknes pusē, robežojoties ar Preiļu novadu, ir daudz vieglāka, līdzenāka, ir arī vidēja augsne, uz Zilupes pusi ir arī mālaināka.

Vai sējat arī starpkultūras?
Pagaidām nē. Sēju zaļmēslojumu, pārsvarā eļļas rutku, tam ir jau labs, pārbaudīts efekts. Citas starpkultūras nav mēģinātas.

Esam dzirdējuši, ka jūs sējat rapsi ar Carrier XL ar BioDrill. Kas jūs pamudināja mēģināt un kāds bija rezultāts? Cik ilgi jau tā darāt un kādi ir novērojumi?
Jā, agrāk rapsi sēju ar parastajām sējmašīnām, sanāca tādi kā plankumi, kaut kur pa dziļu iesējas, tātad tas neizaug.

Pagājušajā gadā parādījās Carrier ar Biodrill, pamēģināju un šogad biju ļoti, ļoti patīkami pārsteigts, rapsim vidējā raža bija gandrīz 1 tonna, kas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti labi. Un šogad arī esam tā darījuši - 350 ha pasējas rapša, un izskatās labi, skaisti sadīdzis.

Un kā strādājat ar CrossCutter diskiem, kādā dziļumā? Kad braucat pirmo reizi? Vai braucat arī otrreiz? Vai ar kādu citu ierīci?
Arī šie lauki, pie kuriem atrodamies tagad, bija strādāti ar CrossCutter, tad Cultus, tad sējmašīna. Izskatās ļoti labi. CrossCutter man 2 gadus atpakaļ parādīja demonstrācijā, un man ļoti patika tas, ko redzēju. Ar tiem, pirmkārt, strādājam papuves; pavasarī strādājam zemi kā ar parastajiem diskiem, tad sēšana beidzas, pamainām šķīvjus, tad vasarā apstrādājam papuves un tagad atkal ar tiem eju rugainēs pēc kombaina.

Vai visas augsnes apstrādes mašīnas un sējmašīnas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai?
Gan, gan, pārsvarā tagad sēju ar Väderstad, nianse ir tikai melnzemē. Ir diezgan daudz melnzemes, kur ar arklu nevar iebraukt, saliek tikai dubultos riteņus un nodisko, un uzreiz sēj. Arī ar dubultiem riteņiem, jo vienkārši grimsti.

Kā izvēlaties, kuras augsnes apstrādes iekārtas un sējmašīnas pirkt? No kā ir atkarīgs jūsu lēmums?
Agrāk strādāju ar dažādu ražotāju sējmašīnām, mierīgi strādāju un dzīvoju savu dzīvi. Par Väderstad, protams, biju dzirdējis, zināju, ka Väderstad ir laba un arī dārga tehnika, kas laikam nedaudz biedēja. Tad atbrauca Väderstad, parunājām, nākamajā gadā paradīja gandrīz visu iespējamo tehniku. Un, kad tehniku esi redzējis uz savas zemes, pataustījis, un uz savas zemes redzējis rezultātu, tad arī sāku pirkt Väderstad.

Väderstad tehnikai pluss ir tas, ka nav jāpērk kaķis maisā, vispirms visu var izmēģināt, un tad – ja patīk – var pirkt.

Kas ir svarīgākais, nodarbojoties ar lauksaimniecību?
Izaudzēt labu ražu, kā arī ļoti svarīgi ir tas, lai cilvēki nebūtu pārstrādājušies. Mēs ļoti daudz strādājam, hektāriem augot arī mēģinām skatīties uz jaudīgāku tehniku, lai varētu ātrāk un vairāk izdarīt.

Daudzi jautā, kāpēc nodarbojos ar lauksaimniecību. Nezinu, laikam azarts, esmu azartisks cilvēks. Gribas vairāk – paņem ha, tad arī jādomā, ko ar tiem darīsim un apstrādāsim, jo citu variantu nav, ir jāapstrādā.

Šogad jau sāku saprast, ka varbūt ir gana, ha var palielināt pamazām, bet labāk koncentrēties uz kvalitātes, nevis apjoma palielināšanu.

Vai jums ir kāda Väderstad mašīna, kas patīk vislabāk?
Varbūt būs par traku un skaļu teikts, bet visas Väderstad ir jūtami labākas par citu ražotāju mašīnām. Kā jau minēju, Väderstad pluss ir tas, ka visu var izmēģināt savos laukos, otra lieta – visu sarunā, atved laikā un parāda, arī garantija ir ļoti laba. Mūsu saimniecībā tehnika strādā pārsvarā 24/7.

Kur iegūstat informāciju par augsnes apstrādi?
Konsultējos ar apkārtējiem zemniekiem. Zemnieki vispār ir diezgan komunikabli, apmainās ar informāciju. Ja vēlies iegādāties jaunu tehniku, tā vienkārši neej un nepērc, vai nu pamēģini demonstrācijās, vai pakonsultējies ar citiem zemniekiem.

Ja jums palūgtu dažos vārdos raksturot, ar ko jums saistās Väderstad?
Pavisam vienkārši – kvalitāte.