Augsni, kas kultivēta, lai izveidotu sēklas gultni, veido puse cieto vielu un atlikušais ir poras, kas pildītas ar ūdeni vai gaisu. No cietajām vielām māls un organiskās vielas ir tās, kas visvairāk ietekmē augsni un nosaka, kāda apstrāde būs nepieciešama.
Augsni veido aptuveni 50% cieto daļiņu un 50% poras. Vienkārši sakot, puse no augsnes cilas ir cietas vielas, otra puse ir poras.
Cietās vielas ir vai nu dažādu izmēru minerālu daļiņas vai organiskās vielas. Svarīgās poras ir pildītas ar gaisu vai ar ūdeni ¬ atkarībā no tā, cik mitra ir augsne konkrētajā laikā, no tās struktūras un augsnes apstrādes. Ideālā gadījumā puse no porām ir pildītas ar ūdeni un puse ¬ ar gaisu. Tomēr augsnēs ar struktūras agregātstāvokli, piemēram, mālam, poru daudzums ir nedaudz lielāks (40-60%), nekā smilšainās augsnēs (35-45%).
Augsnes tekstūra ir saistīta ar minerālvielu daļiņu sadalījumu dažādās izmēru klasēs. Dažādās valstīs tiek izmantota atšķirīga klasifikācija, bet starptautiski atzītā sistēmā tekstūra tiek iedalīta blokos, akmeņos, grantī, smiltī, nogulumos un mālā ¬ atbilstoši daļiņu izmēram, kas parādīts "Daļiņu izmēru sadalījuma” attēlā lejā.
Attēlā parādīta izmēru atšķirība dažiem minerāliem augsnē un izmēra nozīme. Māla un humusa daļiņas ir pašas mazākās augsnes sastāvdaļas. To vidējais diametrs ir mazāks nekā 0,0002 mm (t. i., 1000 reizes mazāks nekā smilšu graudiņš), un tās sauc par koloīdiem. Māla daļiņas virsma ir negatīvi lādēta. Tas nozīmē, ka pozitīvi lādētas barības vielu daļiņu, piemēram, kālija, kalcija un magnēzija joni, var saistīties ar māla daļiņām. Šī iemesla dēļ māla daļiņas veido barības vielu rezerves augiem.
1) smalka smilts; 2) ļoti smalka smilts; 3) rupji nogulumi; 4) smalki nogulumi; 5) rupjš māls
Kultivēta aramzeme bieži ir dažādu daļiņu izmēru grupu sajaukums. Ja augsnes tekstūrā dominē grants un smilts, veidojas caurlaidīga, sausa un relatīvi neauglīga augsne, bet smilts klātbūtne mālainā augsnē padara to siltāku. Nogulumu augsnes parasti ir aukstas un ūdeni saglabājošas, un tās viegli var uzņemt ūdeni caur kapilāro sistēmu. Smalkākās minerālvielu daļiņas, t.i., māls, spēcīgi ietekmē augsni, pat ja tā koncentrācija augsnē ir tikai 5%. Mālainas augsnes sarūk un uzbriest, un nodrošina augsnes struktūras agregātstāvokli, kas veido plaisas, pa kurām augu saknes var augt cauri augsnes profilam. Dažādas augsnes parasti raksturo pēc māla daudzuma to sastāvā, kas ietekmē augsnes tipu un līdz ar to arī augsnes gatavošanu.
Organiskās vielas augsnē ievērojami ietekmē augsnes raksturojumu. Tās veido aptuveni 60% oglekļa (C) un rodas no augu atliekām, kuras noārdās mikroorganismu ietekmē. Noārdīšanās procesā (skat. attēlu) izdalās augu barības vielas, piemēram, slāpeklis (N), fosfors (P) un sērs (S). Organiskajām vielām ir ļoti liela nozīme, veidojot augsni raksturojošās īpašības un parasti to ietekme ir tikai un vienīgi pozitīva. Tās ietekmē:
Smalks māls (<0.0002mm) un dažas organiskās vielas ir koloīdi un tie ir mazākās augsni veidojošās daļiņas. Tomēr tām ir liela specifiskā platība (skat. Daļiņu izmēra sadalījuma tabulu), t.i., liela virsma attiecībā pret to svaru. Specifiskā platība pieaug, samazinoties daļiņas izmēram. Māla daļiņu virsma ir negatīvi lādēta, tādēļ barības vielas augsnē, kas ir katjoni, saistās ar virsmu, veidojot barības vielu krātuvi augiem.
Daļiņu grupa |
Daļiņu diametrs (mm) |
| Māls | <0.002 |
| Nogulumi | 0.002-0.06 |
| Smilts | 0.06-2 |
| Grants | 2-60 |
| Akmeņi | 60-600 |
| Bloki | >600 |
Visu māla minerālu raksturojošais lielums ir to plakanā forma. Tas apvienojumā ar īpaši mazo izmēru nozīmē, ka māla koloīdiem ir ļoti liela virsmas platība attiecībā pret to masu – liela specifiskā platība.
Piemēram, vienam gramam smilšu kombinētā platība ir aptuveni 1,5-2cm2, kas ir tikpat, cik neliela pastmarka. Vienam gramam māla kombinētā platība var sasniegt vairākus 100m2 – vidējas mājas izmērus.
Kapilāri = kapilārais ūdens ir ūdens, kas var virzīties augšup augsnē pa smalkajām porām starp saistītajām ūdens molekulām porās, un arī piesaistot ūdens molekulas. Nogulumu augsnēm ir augsta kapilaritāte un tajās novēro lielu kapilārās pacelšanās augstumu apvienojumā ar lielu kapilārā ūdens pacelšanās daudzumu
Katjoni = pozitīvi lādēti joni augsnē, piem., kālijs, kalcijs un magnijs
Koloīds = koloīdi ir sīkākās daļiņas augsnē, kuru vidējais diametrs ir mazāks nekā 0,0002 mm. Koloīdi ir dažas organiskās vielas un smalks māls
Minerālu daļiņas = augsnes minerālu daļiņas ir mazākās neorganiskās augsnes daļiņas, kuras veidojas dažādu minerālu un klinšu erozijas procesā, vai tās ir atceļojušas, piemēram, ar ledājiem. Augsnes īpašības lielā mērā ir atkarīgas no augsnes daļiņu izmēra atbilstoši izmēriem, kas norādīti Daļiņu izmēru sadalījuma tabulā
Poras = augsnes poras ir tukšās vietas, kanāli un plaisas augsnē, kas aizpildītas ar ūdeni vai gaisu atkarībā no faktiskā ūdens daudzuma augsnē
Augsnes fauna = sliekas, simtkāji, lēcastes, ērces un citas dzīvas radības, kas paver ceļu baktērijām un sēnītēm, sadalot augu atliekas savās mutēs, vēderos un zarnu traktos
Specifiskā platība = augsnes daļiņu kombinētā virsmas platība, izteikta kvadrātmetros uz gramu sausā augsnē; svarīgs raksturlielums, jo norāda uz barības vielu daudzumu augsnē, kas var izdalīties erozijas ietekmē un piesaistīties to virsmai
Tekstūra = augsnes tekstūra attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, jo īpaši saskaņā ar Daļiņu izmēru sadalījuma tabulu
