Sals vai karstums
Sals un aukstums ziemā un karstums vasarā vienādi ietekmē augsni – tajā zūd mitrums. Abi procesi izsausē augsni un kad ūdens nav, māla daļiņas saspiežas ciešāk kopā. Rezultātā tiek mehāniski radīts agregātstāvoklis.
Ķīmiskie procesi
Organiskās vielas, dzelzs un alumīnija oksīdi un karbonāti stabilizē augsnes daļiņu kopumu, iedarbojoties kā saistvielas. Neapstrādātām augsnēm tas ir īpaši svarīgi. Tomēr atkārtota augsnes apstrāde samazina daļiņu stabilitāti un tādēļ aramzemē struktūra ir vairāk atkarīga no māla satura augsnē un bioloģiskas aktivitātes.
Sliekas
Sliekas ēd augu atliekas un iejauc tās augsnē, veidojot ejas augsnes profilā. Slieku izmeši darbojas kā saistviela starp augsnes daļiņām un uzlabo to kopuma stabilitāti. Sliekas, ražojot biohumusu, stimulē augsnes mikroorganismus, un tas uzlabo augsnes stabilitāti.
Augi
Augi izžāvē augsni, uzņemot ūdeni, tāpat kā sals un karstums. Kad augsne izžūst, māla daļiņas saspiežas tuvāk kopā, un rada un stiprina augsnes daļiņu kopumu. Augu saknes vairo organisko vielu daudzumu augsnē un aiz tām paliek sakņu kanāli. Kopumā tas nozīmē, ka augu klājiens uz augsnes veido augsnes struktūru, bet kaila augsne bez augošiem augiem, to noplicina.
Meliorācija
Meliorācijas sistēma nodrošina liekā ūdens novadīšanu augsnes profilā un žāvē augsni Tas palīdz uzlabot augsnes profilu. Tikai daži augšņu veidi ir pietiekami pašdrenējoši un tādēļ meliorācija ir svarīga, lai augsne žūtu vienmērīgi, mazinātu augsnes pieblīvēšanos un lai rudenī un pavasarī kultūra sadīgtu agri.
Organiskās vielas un kaļķis
Kūtsmēsli, pasējas kultūras, augu atliekas, utt. ir organisko vielu avots augsnei. Īstermiņā tie uzlabo bioloģisko aktivitāti un ļauj vairoties mikroorganismiem augsnē. Ilgtermiņā tie uzlabo organisko vielu saturu augsnē un tas uzlabo augsnes agregātstāvokļa stabilitāti. Regulāra kaļķa pievienošana arī uzlabo agregātu veidošanos.
Smagā tehnika
Braucot ar smago tehniku, aramzeme bieži vien noblietējas. Noblietētā augsnē lielās poras tiek saspiestas un samazinās. Tas nozīmē, ka tiek traucēta ātra ūdens un gaisa novadīšana pie auga saknēm. Arī drenāža ir ierobežota un saknēm ir grūtāk iespiesties augsnē.
Rezultāts - augsnes profils
Visi struktūru veidojošie procesi, kas tika aprakstīti iepriekš, rezultātā veido augsnes profilu, kurā bieži vien ir smalkākas daļiņas virspusē un rupjākas augsnes daļiņas dziļāk. Procesi ir dinamiski un tādēļ laika gaitā struktūra mainās. Lauksaimniekiem, kas raugās nākotnē un plāno ilgtspējīgu saimniekošanu, ir svarīgi saprast to dažādo faktoru nozīmi, kas ir atbildīgi par struktūras veidošanās procesu. Veicot diagnozi, ir viegli noteikt augsnes struktūras stāvokli.
Apstrāde ietekmē struktūru
Augkopības sistēmas ietekmē augsnes struktūru un augu atlieku iestrāde nosaka, vai jāizmanto parastā vai minimālā augsnes apstrāde vai tiešā sēja. Apstrādātajam slānim parasti ir irdenāka struktūra, bet blīvāks slānis atrodas sagatavošanas dziļumā. Blīvākais slānis izveidojas neatkarīgi no apstrādes metodes, bet dziļums, kurā tas veidojas, ir mainīgs. Lai izvairītos no blīvu augsnes slāņu veidošanās, ir svarīgi variēt apstrādes dziļumu.
Vārdnīca:
Karbonāti = karbonāti (CO32–) ir ogļskābes (H2CO3) sāļi – biežāk sastopams ir kalcija karbonāts (CaCO3), kas ir kaļķakmens galvenā sastāvdaļa
Sals = nozīmē, ka augsnes ūdens, pazeminoties temperatūrai, sasalst ledū – tas ir pozitīvi no augsnes struktūras viedokļa, jo, veidojoties ledum, ūdens daudzums palielinās un šis process uzirdina augsni
Starpkultūras = tādi augi kā zāles, sinepes, āboliņš, utt., kas aug periodā starp galvenajām kultūrām, piem., starp ziemas kviešiem un vasaras miežiem. Izmanto dažādos nolūkos – lai samazinātu slāpekļa noplūdi no augsnes, palielinātu organisko vielu daudzumu un piesaistītu savvaļas putnus un zvērus, utt.
Dzelzs un alumīnija oksīdi = ķīmiski savienojumi, ko veido dzelzs (Fe) un alumīnijs (Al) no vienas puses un skābeklis (O) no otras puses, piem., parastā rūsa ir dzelzs oksīds
Poras = augsnes poras ir brīvas vietas, kanāli un plaisas augsnē, kas aizpildīti ar ūdeni vai gaisu atkarībā no faktiskā ūdens satura augsnē
