Augsnes analīze

Augsnes analīze un pārbaudes

Augsnes analīze un testēšana ir būtiska augstas ražas iegūšanai. Izmantojot lāpstu un rūpīgu pārbaudi, ir viegli iegūt pilnu ainu par augsnes stāvokli, jo augsnes izskats un uzvedība atspoguļo tās stāvokli.

Augsne ir sarežģīta sistēma, kurā vienlaikus notiek ķīmiski, bioloģiski un fizikāli procesi, lai augi varētu augt un dot bagātīgu ražu. Piemēram, ūdens un gaisa kustība augsnē ir svarīga funkcija, kuru nosaka augsnes struktūra.

Vienā acu uzmetienā

Ir vērts regulāri uzraudzīt augsnes stāvokli. To var izdarīt salīdzinoši viegli, izmantojot lāpstu un vērīgumu, jo augsnes stāvoklis atspoguļojas tās izskatā. Aplūkojot augsni un zinot, kā tā apstrādāta iepriekš, ir iespējams noteikt tās stāvokli.

Ir jārok aptuveni 30 cm dziļumā, lai redzētu visu augsnes virskārtu, bet, rokot dziļāk pamatzemē, var iegūt vēl labāku ieskatu augsnes īpašībās. Dažādās valstīs augsnes diagnosticēšanai un veselības novērtēšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes. Dažas ir ļoti sarežģītas, bet vairums ir vienkārši veicamas.

Uzzināt vairāk
Porainība

Kam pievērst uzmanību

Vairumā metožu uzmanību pievērš un augsne tiek vērtēta pēc šādiem kritērijiem:

  • Tekstūra – savelšanas tests, kas dod ātras atbildes par māla saturu augsnē
  • Struktūra – var novērtēt, saskaitot, cik reizes jāuzspiež uz lāpstu, lai iestumtu visu lāpstu augsnē vai, nometot pilnu lāpstu ar augsni uz cietas virsmas un izpētot daļiņu izmērus, kādos augsne sadalās
Uzzināt vairāk
  • Porainība – poru skaits, kas redzamas augsnei atveroties, norāda, cik atšķirīgi var būt apstākļi saknēm
  • Krāsa, smaka un garša (!) – augsnei jāsmaržo svaigi, savukārt sēra smaka ir slikta zīme
  • Sliekas– vienā lāpstā būtu jābūt 2-4 sliekām. Ja nav slieku, tas uzskatāms par brīdinājuma signālu – jo to vairāk, jo labāk
  • Arkla vai sagatavošanas garoza un citi cieti slāņi – biezs sakņu klājums zonā ir norāde uz augsnes noblīvēšanos

Rokot dziļāk, iegūst ieskatu par hidraulisko vadītspēju un augsnes daļiņu īpašībām. Sakņu veidošanās dziļums, sakņu skaits un to diametrs norāda, kāda ir augsne.

Uzzināt vairāk

Izrociet vairākas bedres

Jārok vismaz divās vietās tīrumā - vienā, kur augi aug labi, un otrā, kur tie neaug labi. Salīdzinot labāko daļu tīrumā ar, piemēram, pievelto vagas galu, iegūsiet interesantu informāciju. Ir redzami kontrasti un ir lielāka iespēja atrast atšķirības augsnē, kas izskaidros arī augšanas atšķirības. Vēl var izrakt augsni arī ārpus lauka, kur nepārtraukti aug augi, bet kas netiek apstrādāta ar tehniku.


Bedre vietā, kur augi aug aptuveni tāpat kā lielākajā daļā lauka, sniegs informāciju par tīruma vidējo stāvokli. Izrakto bedru skaits atkarīgs no pieejamā laika un enerģijas, bet labāk rakt vairākas bedres un iegūt plašāku redzējumu, nekā no paša sākuma iedziļināties ļoti sīki.

Uzzināt vairāk

Vārdnīca:

Hidrauliskā vadītspēja = ūdens daudzums, kas var infiltrēties augsnē konkrētā laikā; labs rādītājs tam, cik labi augsne funkcionē no augsnes fizikālo īpašību perspektīvas

Arkla vai augsnes apstrādes zole = ir robeža starp augsnes virskārtu un pamatzemi uzartā augsnē, kur arkls vairs neskar un riepas ir pieblietējušas augsni. Augsnes garoza var veidoties dziļumā, kurā augi tiek sēti, neveicot apstrādi, jo tiek braukts ar tehniku mitras augsnes apstākļos. Arkla un augsnes apstrādes zolei raksturīgs ir tas, ka samazinās ūdens un gaisa caurlaidspēja augsnē, jo lielākās poras tiek saspiestas un saknes nespēj augt

Savelšanas tests = mitras augsnes ātra viegla savelšana ar rādītājpirkstu un īkšķi, iegūstot informāciju par augsnes tekstūru. Smilšmāls veido 4-6 mm lodīti, viegls māls aptuveni 2 mm lodīti un smags māls aptuveni 1 mm lodīti

Tekstūra = attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, skat. "Daļiņu izmēru sadalījuma” tabulu sadaļā “Augsni veidojošie elementi”

Uzzināt vairāk

Uzziniet vairāk